Rumānijas misija: Dievam ir labs humors

Dievam ir labs humors

Vai Tevi jebkad kāds ir aicinājis darīt to, no kā tu esi izvairījies lielāko daļu savas dzīves?

Tieši ar šādu jautājumu vēlos iesākt 2026. gada misijas blogu par Rumāniju, jo tas ir visa šī piedzīvojuma sākumpunkts.

Atceros, ka pēc pirmās reizes, kad devos Exodus misijā uz Rumāniju, uzreiz sapratu, ka vēlos doties atpakaļ, taču nekad prātā nebija ienākusi doma, ka es došos atpakaļ kā misijas vadītāja.

Prātā ļoti spilgti ir palicis brīdis, kad, vairākus gadus atpakaļ, ejot pa māju, es sarunājos ar Dievu. Atceros no visa tikai vienu frāzi: “Dievs, es nekad nebūšu vadītāja. Labākajā gadījumā vadītāja palīgs, bet nekad, nekad no manis nevarēs dabūt vadītāju.”

Bet, kā jau esmu piešķīrusi nosaukumu šai teksta daļai – Dievam ir labs humors.

Ja Dievs aicina – tad ir jāiet. Jo tā ir pati labākā izvēle, ko Tu vari dzīvē veikt – teikt Dievam “jā”.

Ceļa sākums – misijas sākums

Tad nu 2026. gada vasarā astoņas drosmīgas meitenes no Latvijas devās uz tālo, karsto Rumāniju, veicot aptuveni 1457km ar Exodus misijas busiņu.

Mūsu pirmais lielais pietur punkts bija Polijā, Žešovā, YWAM (Jaunatne ar misiju) bāzē. Tur mūs laipni sagaidīja bāzes darbiniece Rebeka un parādīja, kur ko atrast. Un, kaut arī ieradāmies vēlā vakara stundā, mēs nebijām nokavējušas jauniešu vakaru, kas regulāri norisinās šajā bāzē.

Šie vakari koncentrējas uz jauniešiem, kas vēl nav kristieši, bet par to interesējas. Tie ir paredzēti, lai viņi brīvā gaisotnē varētu uzzināt vairāk par Dievu, iepazīt viens otru un arī pavadītu brīvo laiku kvalitatīvi.

Mēs tieši paspējām uz brīdi, kad pulkstenis sit – laiks spēlēt galda spēles!

Tā nu kādas no mums, kaut arī ļoti nogurušas no mērotā ceļa, piedalījāmies šajā aktivitātē, kas, manuprāt, bija tā vērts. Mēs varējām parunāt ar šiem jauniešiem, iepazīt viņus kaut kripatiņu vairāk un arī pēc tam paturēt savās lūgšanās.

Runājot par lūgšanām, vēlos pieminēt arī to, ka šai bāzei ir lieli plāni. Gan arhitektūras ziņā, gan aktivitāšu. Tāpēc nākamajā dienā, kad Rebeka ar šiem sapņiem dalījās, mums bija iespēja kalpot – lūgt, lai Dievs svētī jau esošo kalpošanu un pavairo finanses plānotajiem projektiem.

Ticam, ka Dievs darīs!

Tas nav “attā”, bet “uz tikšanos”!

Vai tā nav patīkama doma, ka atvadīšanās frāze “attā” var tikt aizvietota ar “uz tikšanos”?

Kādām no mums komandā bija iespēja redzēt šīs frāzes piepildīšanos, jo ieradāmies Rumānijas pilsētiņā Sutoru atkārtoti. Tās viennozīmīgi bija pozitīvas emocijas. Tā ir tik liela Dieva svētība atkal satikt savus darba biedrus, kas ir kļuvuši par labiem draugiem!

Un notika ne tikai atkal tikšanās. Mēs varējām iepazīt jauniešus arī no Ziemeļīrijas, kuru akcents mums vēljoprojām ir viens no pasaules brīnumiem. Bet šī saruna, lai paliek citai reizei.

Jāķeras pie darba, vai ne?

Pirmā pankūka bērnu nometnē

Kādam pēc sadaļas nosaukuma varētu šķist, ka rīkojām pankūku cepšanas nometni bērniem, bet tā nu gluži tas nebija.

Tieši tā pat kā citus gadus, arī šogad devāmies pie rumāņu bērniem, lai rīkotu dienas nometnes uz divām stundām. Šoreiz mēs, latviešu komanda, atradāmies pie pilsētas bērniem Hidā.

Pirms tam tika veikti sagatavošanās darbi – Bībeles stāsts, spēles un rokdarbi. Tas bija laiks, kad taisījām mūsu pirmo mīklu, cerībā, ka tā izrādīsies laba nākamajā dienā.

Bet, kā jau bieži dzīvē ar pirmajiem mēģinājumiem, tie mēdz izgāzties. Labi, labi. Tik traki jau arī nebija. Taču tomēr mēs varējām saskatīt, kas ir labojams un koriģējams nākamajām reizēm. Mācīties no kļūdām ir svarīgi un no tā nav jābaidās!

Tāpēc katru vakaru, kad mums bija komandas sapulce, pārrunājām gan to, kas bija labs, gan to, kas ne tik ļoti. Un tieši tāpēc, ka mēs mācījāmies atpazīt, ko var labāk, ar katru nākamo reizi bērnu nometnes bija veiksmīgākas un veiksmīgākas.

Tas bija īsts prieks redzēt bērnu prieku un aizrautību!

Apustuļu darbi

Vai esi kādreiz lasījis Bībelē apustuļu darbus? Kas ir pirmā lieta, kas nāk prātā, domājot par šo grāmatu?

Domāju, ka viens no vārdiem varētu būt “dziedināšanas” vai “brīnumu darbi”. Un tieši par to arī vēlos tagad rakstīt, jo patiesība ir tāda, ka apustuļu darbi nekad nav beigušies. Brīnumu darbi notiek vēl joprojām arī šodien. Un tie notika arī Rumānijā.

Kad atradāmies bērnu nometnē, nolēmu kādā brīvā brīdī aiziet padzert ūdeni, taču mani plāni tika mainīti, kad redzēju kā mācītāja sieva, kas ar mums dodas uz šīm bērnu nometnēm, sēž, atstutējusi vienu kāju uz krēsla. Vaicāju, kas ir noticies. Viņa pateica, ka darbā ir satraumējusi savu potīti, tāpēc ir grūti stāvēt un iet. Vaicāju, vai drīkstu aizlūgt, uz ko saņēmu apstiprinošu atbildi. Tad nu uzliku rokas uz traumēto potīti un sāku lūgt – pavēlēt, lai sāpes iet prom.

Pēc pirmās reizes vaicāju, vai ir palicis labāk, un, lai noraksturo sāpes no 1- 10. Atbilde bija – 4 . Turpināju lūgt un pēc otrās reizes sāpes bija pavisam prom! Slava Dievam! Viņš ir dzīvs un brīnumi notiek arī šodien!

Dieva bērni

Noteikti viena no spilgtākajām atmiņām kalpošanas ziņā mūsu komandai bija bērnu nams.

Dažas no mums šos bērnu nama jauniešu jau pazina no iepriekšējā gada, kādām šī bija iespēja iepazīties ar jaunu vidi un ar jauniem cilvēkiem. Taču viennozīmīgi mēs visas priecājāmies tur būt.

Elīzas liecība no bērnu nama:

“Bērnu manā no sākuma jutos mazliet satraukusies. Tur bija daudz jauniešu, pusaudžu, kas bija izgājuši cauri grūtiem dzīves posmiem, daži bija notetovējušies un skatījās uz mums ar tādu skatienu, ka es sajutos kā 60 gadīga ome. Visvairāk domāju pie sevis, ko es viņiem varu teikt? Kā lai es viņiem sāku stāstīt par Jēzu un Viņa mīlestību?

Bet 2. reizē, kad aizbraucām, padalījos ar savu liecību grupiņu diskusiju laikā, un pie manis pēc tam pienāca 3 meitenes. Viņas teica, ka ir gājušas līdzīgām lietām cauri, un, ka viņas uzrunāja tas, ko teicu.

Mēs kopā aizlūdzām un es sapratu, ka mēs kā cilvēki bieži vien domājam visu ko -visādas pienenes un zāģu skaidas nāk prātā. Taču Dievs zina, kur Viņš katru ved, kas katram ir vajadzīgs. Tāpēc, ja Dievs Tevi kaut kur ir nolicis, atstāj Viņa ziņā strādāt ar cilvēku sirdīm, un ar visiem jautājumiem. Viņš zina, ko dara. Tavs uzdevums ir vienkārši aiziet un būt par liecinieku tam, ko Dievs darījis Tavā dzīvē. Un tas ir pietiekami, Dievs to var lietot tālāk”.

Uno reverse

Manuprāt, viena no jaukākajām misijas daļām ir “Home visits”, kad dodamies ciemos pie draudzes cilvēkiem, lai viņus iepriecinātu, atvedot kādu praktisku dāvanu, kas parasti ir ēdiena paka, un, esot dzirdīgas ausis, kas var uzklausīt dažnedažādos priekus un bēdas, liecības un vajadzības.

Mēs bijām ciemos pie kādas sievietes, kurai vīrs jau kādu laiku ir mūžībā. Mums bija iespēja uzklausīt viņas piedzīvojumus ar Dievu, un pat cienāties ar bagātīgi klātu galdu.

Pēc viņas liecības mēs vēlējāmies viņu svētīt un vaicājām, vai varam par viņu aizlūgt. Un, es nezinu, kas notika šajā brīdī, vai mūsu interpretētājs neprecīzi pavaicāja, vai tā bija vienkārši Svētā Gara vadība, jo ne mēs sākām lūgt par šo sievieti, bet viņa sāka lūgt par mums. Es nevaru ar vārdiem aprakstīt, cik tas bija spēcīgi! Mēs bijām ieradušies, lai būtu par svētību viņai, bet šķita, ka tomēr spēlējām “Uno” un tika izvilkta “uno reverse” kārts. Tiešām, Dievam ir labs humors.

Un cik grūti tas bija atvadīties no šīs Dieva dārgās meitas! Mēs vēl kādu laiku raudājām un samīļojāmies, kaut arī nesapratām cita citu valodas ziņā.

Bet Dieva klātbūtnei nav vajadzīgi vārdi.

Inetas liecība

Iepriekš minēju, ka komandā bija meitenes, kuras jau iepriekšējā gadā arī bija devušās Rumānijas misijā un bija izlēmušas doties atkārtoti. Viena no šīm dalībniecēm ir Ineta. Šeit būs viņas liecība:

“Manuprāt, Rumānijas misija ir ļoti forša. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka tā sniedz daudzveidīgas iespējas aktīvi kalpot dažādās jomās.

Man Rumānijas misija bija īpaši nozīmīga, jo man bija iespēja kalpot cilvēkiem, daloties ar Dieva vārdu, piemēram, pansionātos. Tā bija ļoti vērtīga pieredze. Tāpat man ļoti patika iespēja misijas laikā dalīties savās liecībās un personīgajā ticības pieredzē.

Caur abām reizēm, kad pavadīju laiku Rumānijā, misija man kļuva par lielu svētību. Tā palīdzēja man attīstīt arī prasmes uzstāties un runāt cilvēku priekšā. Manuprāt, šī ir viena no Rumānijas misijas lielākajām priekšrocībām — tā sniedz iespēju uzrunāt cilvēkus, dalīties savā ticībā un kalpot citiem.

Kopumā Rumānijas misija man bija ļoti forša un svētīga pieredze, kas deva iespēju gan palīdzēt citiem, gan pašai augt un pilnveidoties”.

Nobeigumam

Lai arī cik labi viss izklausās, nevaru noliegt to, ka bija daudz grūtību ceļā. Gan fiziskas, gan garīgas. Bet pāri visam, mēs varējām piedzīvot to, kā Dievs darbojās vēl joprojām, un to, kā tas ir, kad no dažādām valstīm atbrauc cilvēki, lai kopīgi kalpotu vienam Dievam. Tikai Viņam vien, lai visa slava un gods mūžīgi mūžos!

Un, dārgais lasītāj, ja Tu arī vēlies kalpot caur misijām, lūdz pēc Dieva vadības, piesakies kādai no misijām, un tad jau tiekamies!

“Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim.” (Romiešiem 1:16)

SEKO MUMS

Kontakti

KALPOŠANAS JAUNUMI

+371 26442229

© 2025. Exodus Latvija Privātuma politika

REKVIZĪTI

“Exodus Latvija”, biedrība Reģ.nr. 40008313472 Imantas iela 5 - 1, Liepāja, LV-3414 "SWEDBANK" AS,
BIC/S.W.I.F.T.: HABALV22

Ziedojumu konts: LV27HABA0551052233934

Misijas konts: LV54HABA0551054343974

exodus@exodus.lv